Kas ir pieprasītā cena?

Pieprasītā cena ir līdzīga noteiktajai cenai izsolē: faktiski tā ir cena, par kādu kāds ir piekritis vērtspapīru pārdot. Tā atšķiras no solītās cenas, kura faktiski ir cena, par kādu pircējs šo vērtspapīru labprāt iegādātos.

Tādēļ, ja iegādājaties kādu aktīvu vai vērtspapīru, jūs maksājat pieprasīto cenu.

Kur jūs esat dzirdējis par pieprasītajām cenām?

Katru reizi, kad meklējat informāciju par izcenojumu kādā tirgū, piemēram, uzņēmumu daļām, nākotnes līgumiem, ārvalstu valūtai vai iespēju līgumiem, izcenojums tiek rādīts trīs galvenajos veidos: kā pieprasītā cena, kā solījums jeb solītā cena un kā pēdējā cena (pēdējā darījumā izmantotā cena). Kopā šīs vērtības sniedz ieskatu par vērtspapīra pašreizējo vērtību, un tās tiek nepārtraukti atjauninātas reālajā laikā.

Kas jums būtu jāzina par pieprasītajām cenām...

Iespējams, esat dzirdējis par starpību starp pieprasījumu un piedāvājumu — tā ir starpība starp abām šīm cenām. Tas ir noderīgs rādītājs, kurš ieguldītājiem liecina par attiecīgā vērtspapīra likviditāti. Maza starpība lielākoties nozīmē labāku likviditāti. Daudzas tirgus diagrammas ir balstītas uz pēdējo cenu, bet tā ne vienmēr ir visnoderīgākā informācija par izcenojumu. Pēdējās pārdošanas dēļ solītā vai pieprasītā cena var būt mainījusies, tādēļ piedāvājums un/vai pieprasījums bieži vien ir labāks rādītājs. Ņemiet vērā, ka solītā vai pieprasītā cena ne vienmēr ir minimālā vai maksimālā pieejamā cena, un viens ieguldītājs var veikt vairākus solījumus par dažādām cenām, piem., 2 līgumus par 22, 10 līgumus par 21 utt. Ieguldītāji, kas pārdod vērtspapīrus, var izmantot ierobežojuma rīkojumus, lai nodrošinātu, ka gadījumā, ja viņi kaut ko pārdod, pārdošana notiek tikai par viņu pieprasīto cenu.