Kas ir tirgus?
1. nodaļa. Ievads
Ja tiek izmantots termins “tirgus”, parasti tam ir vairākas nozīmes. Ar terminu “tirgus” tiek domāts plašs finanšu pakalpojumu, preču un instrumentu kopums, un atsevišķi katram no tiem ir atšķirīgas iespējas un riski.
Tādēļ ziņu pārraižu beigās bieži vien tiek minēts “... un akciju vērtība palielinājās (samazinājās) par tik un tik”, kas liecina par stabilitāti vai nestabilitāti tirgū.
Vienkāršāk sakot, “tirgus” ir vieta, kur tiek pirkti un pārdoti uzņēmumi, preces un pakalpojumi. Varat iegādāties uzņēmumu akcijas jeb nelielu uzņēmumu daļu. Akciju vērtība var palielināties vai samazināties (dažkārt tas ir saistīts ar ekonomikas izaugsmi vai lejupslīdi vai jauninājumiem uzņēmumā); varat arī pirkt obligācijas, kas ir drošāki parāda vērtspapīri ar konkrētu atmaksas datumu.
Vēl ir pieejami biržā tirgotie fondi (ETF), derivatīvi, valūtas un daudzi citi eksotiski piedāvājumi. Par tiem tiks stāstīts turpmākajos kursos.
Tirgū satiekas pircēji un pārdevēji, neatkarīgi no tā, ko viņi pērk vai pārdod. Dažkārt darījumi tiek veikti elektroniski, vienā ēkā, piemēram, Londonas fondu biržā. Tiek veikti arī ārpusbiržas darījumi (OTC).
(OTC tirgū ir vienkāršāki nosacījumi un var netikt izmantota materiālā bāze. 2007.–2008. gadā liela daļa problēmu finanšu tirgos bija saistīta ar OTC produktu radīto risku.)
Viena no galvenajām tirgus iezīmēm ir valoda. Dažkārt var šķist, ka finanšu tirgu pasaulē pastāv sava vārdnīca ar daudziem neierastiem žargoniem. Piemēram, izteicienu “bullis” un “lācis” jēgu var viegli saprast, savukārt citiem terminiem ir nepieciešams skaidrojums. Aplūkosim dažus no tiem.
2. nodaļa. Kas ir starpība “he Spread”?
Visvienkāršākā atbilde: tā ir pirkšanas un pārdošanas cenas starpība. Piemēram, lietotu automobiļu tirgotāja peļņu veido starpība starp jūsu prasīto cenu par automobili un cenu, par kādu automobilis pēc tam tiek pārdots.
Tomēr “starpību” var ietekmēt vairāki faktori. Piemēram, pastāv starpība starp piedāvājumu un pieprasījumu (pirkšanas un pārdošanas cenu starpība) jeb tas, kā notiek vienošanās par cenu.
Piedāvājuma cena ir augstākā cena, ko pircējs ir gatavs maksāt. Pieprasījuma cena ir augstākā cena, ko pārdevējs cer saņemt. Darījuma cena ir vērtība abu minēto cenu diapazonā.
Darījuma starpnieks tiek dēvēts par brokeri. Brokera peļņa ir piedāvājuma un pieprasījuma cenas starpība. Starpību var ietekmēt vairāki maksājumi vai izmaksas. Brokerim starpība ne vienmēr ir tīrā peļņa!
3. nodaļa. Kas ietekmē starpību?
Galvenokārt to ietekmē piedāvājums un pieprasījums. Starpība var būt arī nepastāvīga (ja pārdevēju skaits pārspēj pircēju skaitu). Ja pērkat akcijas, kas tiek regulāri pirktas un pārdotas, un tām ir liels pieprasījums, starpība var būt maza.
Starpība gandrīz vienmēr ir mainīga, jo tirgotāji un ieguldītāji reaģē uz jaunu informāciju. Piemēram, jūs dzirdējāt kādu runājam par akciju cenu starpību tirdzniecības periodā — teiksim nedēļas vai trīs dienu laikā. “X akciju starpība bija mazāka nekā plānoju.”
Ņemiet vērā, ka mazam akciju apjomam var būt lielāka starpība, jo tās var netikt bieži pirktas un pārdotas. Daļai akciju piedāvājuma un pieprasījuma cenas starpība nemēdz ievērojami atšķirties. Tas tādēļ, ka parasti daļa akciju tiek labi izpētītas, un to rādītāji ir nemainīgi!
Ja tirgojaties pa dienu, piedāvājuma un pieprasījuma cenas starpība ir svarīga, jo atšķirība var ievērojami ietekmēt ikdienas peļņu. Turklāt tīmekļa vietnēs tiek publicētas tikai pēdējās samaksātās akciju cenas. Realitātē, pērkot akcijas, var tikt samaksāta arī augstāka vai zemāka cena.
Ņemiet vērā atšķirību!
Gadu gaitā ieguldītāju piedāvājuma un pieprasījuma cenas starpība ir samazinājusies. Daļēji tas tādēļ, ka tehnoloģijas un augošais pieprasījums sekmē izmaksu samazinājumu. Tas nozīmē, ka lielākā daļa jūsu ieguldījumu nokļūst ilgtermiņa fondu biržās.
Pārbaude: kas ietekmē starpību?
• Pieejamība — cik plaši un viegli uzņēmuma akcijas tiek tirgotas.
• Apjoms — vai akciju īpašnieki bieži mainās.
• Popularitāte — akcijām ar augstu cenu var būt liela starpība.
• Nestabilitāte tirgū — var būt un var nebūt noderīga; atkarīga no ekonomikas un uzņēmuma.
