Kas ir sākotnējais publiskais piedāvājums?

1. nodaļa. Ievads

Sākotnējais publiskais piedāvājums (Initial Public Offering — IPO) ir pirmreizēja uzņēmuma akciju emitēšana jeb izlaišana fondu biržā. Tāda ir nozīme terminam “sākotnējais publiskais piedāvājums”, bet bieži vien šo procesu dēvē īsāk — “kotēšana biržā”.

Kurās biržās iepriekšminētais termins tiek izmantots? Termins tiek izmantots Londonas, Ņujorkas, Euronext, Honkongas un Šanhajas fondu biržā (un arī daudzās citās biržās). Ja vien uzņēmums nav liels, visticamāk, akcijas tiek emitētas biržā, kur tiek tirgotas mazo uzņēmumu akcijas, piemēram, Londonas Alternatīvajā ieguldījumu tirgū (Alternative Investment Market — AIM).

2. nodaļa. Kāpēc veikt sākotnējo publisko piedāvājumu?

Iemesli ir vairāki. Visbūtiskākais — lai palielinātu kapitālu, emitējot publiskās akcijas. Visbiežāk tas tiek darīts, lai iegūtu līdzekļus, kas nepieciešami uzņēmuma paplašināšanai (attīstot esošo uzņēmējdarbību vai iegādājoties citus uzņēmumus).

Tomēr var būt arī citi iemesli. Piemēram, uzņēmējdarbības risku sadalīšana plašākam ieguldītāju lokam, ne tikai dibinātājiem vai sākotnējiem ieguldītājiem.

Vēl viens iemesls varētu būt saistīts ar to, ka sākotnējie akcionāri vēlas pārdot savas daļas. Piemēram, privātā kapitāla sabiedrība ieguldīja līdzekļus uzņēmumā, bet tagad vēlas gūt peļņu no ieguldījumiem; to var izdarīt, izmantojot sākotnējo publisko piedāvājumu. Tas ir piemērots veids, kā izstāties no uzņēmuma.

3. nodaļa. Kā veikt sākotnējo publisko piedāvājumu?

Sākotnējam publiskajam piedāvājumam uzņēmumi parasti gatavojas vairākus mēnešus vai pat gadus iepriekš. Tas tādēļ, ka ir jānodrošina, lai grāmatvedība, pārvaldības un iekšējās procedūras atbilst tās fondu biržas noteikumiem, kurā akcijas tiks emitētas.

Uzņēmumam kopīgi ar tā konsultantiem vispirms jāizveido pārdošanas dokuments jeb “prospekts”. Tajā tiek iekļauta visa uzņēmuma informācija, un tas tiek uzskatīts par sākotnējā publiskā piedāvājuma pārdošanas dokumentu.

Pēc tam uzņēmums paziņo par savu nodomu emitēt akcijas piedāvājumu laikrakstos vai tīmeklī, kā arī izmantojot konsultantu pakalpojumus. Bieži vien akcijas tiks piedāvātas tādām iestādēm kā pensiju fondiem, apdrošināšanas sabiedrībām un ieguldījumu fondiem.

Šīs iestādes un investīciju bankas var arī parakstīt akcijas — tas nozīmē, ka tie piekrīt atpirkt akcijas, ja sākotnējā publiskā piedāvājuma laikā tās neizdodas pārdot. Konsultanti mēģina piedāvāt akcijas par tādu cenu, par kādu tie tās noteikti varēs pārdot, lai parakstītājiem tās nebūtu jāiegādājas. Tomēr gadās arī neveiksmes.

4. nodaļa. Kas notiek tālāk?

Situācijas mēdz atšķirties. Pēc sākotnējā publiskā piedāvājuma veikšanas uzņēmums emitē akcijas izvēlētajā biržā. Tas nozīmē, ka sabiedrība un plašsaziņas līdzekļi pievērsīs uzņēmumam lielāku uzmanību, kas var būt un nebūt noderīgi.

Labākajā gadījumā palielināsies akciju vērtība, un visiem akcionāriem būs kapitāla pieaugums. Parasti tā ir uzņēmuma vadība un sākotnējie dibinātāji; dažkārt arī darbinieki, ja viņi akcijas iegādājās vai tās tika piešķirtas sākotnējā publiskā piedāvājuma laikā.

Tomēr citkārt notiek arī pretēji. Dažreiz cena pazeminās, bet dažreiz, it īpaši maziem uzņēmumiem, ieguldītāji neizrāda lielu interesi par akciju pirkšanu un pārdošanu — tādā gadījumā akcijas tiek uzskatītas par nelikvīdām. Šis risks pastāv visiem uzņēmumiem, kuri kotējas biržā.

Ja jums šķiet, ka sākotnējos publiskos piedāvājumus veic tikai mazie uzņēmumi, aplūkojiet šos datus: 2014. gadā ķīniešu preču un pakalpojumu interneta veikals “Ali Baba Group” veica visu laiku lielāko sākotnējo publisko piedāvājumu. Uzņēmuma peļņa sasniedza 25 miljardus ASV dolāru. Šī summa ir ievērojami lielāka pat par Facebook peļņu: šis uzņēmums ienāca tirgū 2012. gadā un nopelnīja 16 miljardus ASV dolāru.