Kas ir indeksi?

1. nodaļa. Ievads

TV ziņu sižetos un finanšu sadaļās bieži tiek pieminēti akciju tirgus indeksi. Kas tie ir un kādēļ tie ir svarīgi?

Cik bieži varam dzirdēt ekspertus runājam par FTSE 100, S&P 500, Dow Jones Industrial Average, Hang Seng, DAX, CAC, Euronext vai citiem indeksiem?

Iemesls, kādēļ tie tik bieži tiek pieminēti, ir tāds, ka indeksi darbojas kā daudzu svarīgu lietu rādītāji. Cita starpā tie liecina par:

• akciju tirgus stabilitāti;
• uzņēmumu uzticēšanās līmeni;
• ekonomikas veselību;
• ieguldījumu stāvokli vērtspapīros un akcijās.

Ja tirgus ir stabils, ieguldītāji (piemēram, pensiju fondi, apdrošināšanas uzņēmumi, ieguldījumu fondi un privātie ieguldītāji) iegādāsies akcijas, un kopējais akciju tirgus cenu līmenis paaugstināties.

Ja stabilitātes nav, cenām ir tendence kristies, jo ieguldītāji pārdod savas akcijas un patur savus naudas uzkrājumus vai iegulda citur.

Šis ir pareizs, tomēr nedaudz vienkāršots indeksu nozīmes skaidrojums. Realitātē akciju tirgus norises ietekmē daudzi citi faktori, piemēram, procentu likmju izmaiņas, valstu budžeti, notikumi politikā vai paziņojumi par tirdzniecības un ekonomisko veiktspēju. Tāpēc ir ļoti grūti paredzēt, kurā virzienā “tirgus” pagriezīsies tālāk.

2. nodaļa. Kā indeksi tiek veidoti?

Indeksi tiek veidoti, izvēloties vairākus uzņēmumus, kuru akcijas ir kotētas valsts biržā.

Piemēram, indekss FTSE 100 tiek veidots no 100 lielākajiem uzņēmumiem, kas iekļauti Londonas fondu biržā, vērtējot pēc tirgus kapitalizācijas. Tā tiek noteikta, sareizinot to emitēto akciju skaitu ar šo akciju cenu.

Šie lielie uzņēmumi tiek dēvēti arī par vadošajiem uzņēmumiem. Indeksa līmenis tiek aprēķināts, atspoguļojot kopējās cenu izmaiņas punktos, un tas tiek izteikts arī procentos.

Citu indeksu noteikšanā tiek izmantota līdzīga pieeja. Indekss S&P 500 ietver 500 lielākos uzņēmumus, kas iekļauti Ņujorkas fondu biržā vai NASDAQ. Dova-Džonsa vidējā indeksa (Dow Jones Industrial Average jeb “The Dow”) pamatā ir 30 lielākās akcijas, kas emitētas vienās un tajās pašās biržās.

Uzņēmumi tiek ietverti indeksā vai izslēgti no tā, palielinoties vai samazinoties to tirgus kapitalizācijai. Indeksu veidojošie uzņēmumi regulāri tiek pārskatīti, lai pārliecinātos, ka tie kvalificējas iekļaušanai indeksā. Londonas fondu biržai ir arī mazāku uzņēmumu indeksi, piemēram, FTSE 250 vai FTSE 350. Tie tiek veidoti līdzīgi.

3. nodaļa. Kā ieguldīt?

Ja ieguldītāji vēlas ieguldīt kādā indeksā, viņi var investēt (“izsekošanas”) fondā, kam pieder tās pašas akcijas tādā daudzumā, kas ir proporcionāls indeksa sastāvam.

Ieguldījumu fondi, tostarp kopējie fondi, pārvalda šo procesu un veic ieguldījumus savu ieguldītāju vārdā. Tie arī apkopo dividendes, kas ieguldītājiem tiek izmaksātas par akcijām, un sadala tās (vai iegulda atkārtoti). Turklāt viņi par to saņem samaksu.

Arvien populārāks veids, kā veikt ieguldījumus indeksos, ir vērtspapīru tirgus sarakstos iekļauti biržā tirgoti fondi. Biržā tirgotu fondu vadītāju piemērotie maksājumi ir ievērojami zemāki, un ieguldīšanas un pārdošanas process ir ātrāks un vienkāršāks.

Pastāv vairāki atvasinātie produkti, kas ir “atvasināti” no indeksiem — turklāt ir iespējams iegādāties opcijas vai nākotnes līgumus tādiem akciju tirgus indeksiem kā FTSE 100 vai S&P 500. Atkarībā no tā, ko vēlaties sasniegt, veicot ieguldījumu, būtībā tie ir instrumenti, ko izmantot indeksu līmeņa svārstību ierobežošanai vai pieauguma vai samazinājuma prognozēšanai.