Kas ir likviditāte?

1. nodaļa. Ievads

Likviditāte ir klasisks pilsētas tehniskais termins. Bieži vien var dzirdēt jautājumu “kāda ir ieguldījumu likviditāte?”. Vai arī “cik likvīdi?”

Skaidrojums ir vienkāršs. Tirgus likviditāte — cik ātri aktīvi var tikt apmainīti, pārdoti vai tālākpārdoti.

2. nodaļa. Likviditātes salīdzinājums ar nelikviditāti

Vienkārši skaidrojot, skaidra nauda ir īpaši likvīda — vislikvīdākie ieguldījumi. Savukārt zagta glezna ir īpaši nelikvīda. Ikviens apzinās, ka nopērkot zagtu Tērnera vai Pikaso gleznu, to būs grūti tālākpārdot.

Pašsaprotami arī tas, ka īpašums ir (pārsvarā) nelikvīds. Ķieģeļus un javu nevar ātri apmainīt. Lai pārdotu īpašumu, īpašniekam un pārdevējam jārīko izpētes un citas juridiskas procedūras. Tas var būt diezgan sarežģīti.

Citi īpaši nelikvīdi aktīvi:

• klasiski automobiļi;

• sacīkšu zirgi;

• veci vīni (ahem);

• sarežģīti finanšu instrumenti, piemēram, atvasinājumi;

• akcijas, kam var būt sarežģīti ārvalstu darījumi   

Ātrāk var pārdot populāru uzņēmumu akcijas vai daļas, piemēram, “Apple” vai “Unilever”. 

3. nodaļa. Kāda ir zelta un sudraba likviditāte?

Teorētiski šīs izejvielas ir viegli pārdot. Tomēr pārdošanas starpība — darījuma aģenta peļņa — bieži vien ir lielāka. Nav daudz ieguldītāju, kam pieder lieli daudzumi fiziska zelta un sudraba.

Pārdošanas procesā rodas izmaksas, ko nav iespējams samazināt. Tieši pretēji — tās mēdz palielināties. Piemēram, salīdzinot ar akciju pārdošanu.

Jāņem vērā: ja pasaules fondu biržās zelta un sudraba vērtība palielinās, bieži vien pieprasījums pēc tiem samazinās. Tāpēc zelts un sudrabs kļūst vēl vairāk nelikvīds.

4. nodaļa. Kā likviditāte ietekmē ieguldījumus?

Likviditāte ir īpaši svarīga. Aplūkosim, kā likviditāte ietekmē ieguldījumus vai akcijas.

Laba likviditāte — lieli tirdzniecības apjomi un maza cenu starpība (vai pārdošanas izmaksas). Piemēram, aplūkosim aizsargātās jeb drošās akcijas. Izmantosim izdomātu uzņēmumu no Apvienotās Karalistes “National Solid Flooring” (NSF), kas strauji attīstās kopš 1950. gada. Vienas NSF akcijas cena ir 10 mārciņas.

Parasti tiek izmantota piedāvājuma-pieprasījuma cena 10 mārciņas un pirkšanas un pārdošanas cena 9,97 mārciņas. Pirkšanas un pārdošanas cenu-starpība ir 3 pensi vai kopā tikai 0,29%.

Citām akcijām likviditāte var būt zemāka. Piemēram, izdomātam uzņēmumam “National Less Liquid Supplies” (NLLS) ir labi tirdzniecības rādītāji Āzijā, tādēļ tā darbību ietekmē nepastāvīgas valūtas kursa svārstības. Uzņēmums dibināts 2003. gadā.

NLLS akcijas piedāvājuma-pieprasījuma cena ir 1 mārciņa un pirkšanas un pārdošanas cena ir 97 pensi. Pirkšanas un pārdošanas cenu starpība pieauga līdz 3 pensiem, bet kopumā procentuāli kritums ir ievērojami lielāks: trīs procenti.

Jāņem vērā, ka 3% maksu var paaugstināt arī citas brokeru komisijas maksas — tās būs jāmaksā jums kā ieguldītājam. Tātad likviditāte ir ļoti svarīga!