Kas ir izejvielas?
1. nodaļa. Ievads
Izejvielas ir ārkārtīgi svarīgas, tomēr tikai daži zina to nozīmi.
Izejvielas ietekmē daudzas mūsu dzīves jomas: tās satur pārtikas produkti, ko mēs ēdam; metāli, kuri tiek izmantoti daudzos mums piederošos produktos; kā arī mēs patērējam enerģiju, kur tiek izmantotas šīs izejvielas. Noteiktā to izstrādes un piegādes stadijā visas iepriekšminētās lietas var atkal kļūt par izejvielām, kas tiek pirktas un pārdotas vairumā pasaules preču tirgu.
Izejvielas galvenokārt iedala četrās tālāk minētajās kategorijās.
- Lauksaimniecības izejvielas: lauksaimniecības produkti, piemēram, kakao, kafija, kukurūza, kokvilna, sojas pupiņas, rīsi, cukurs un kvieši.
- Lauksaimniecības dzīvnieki — arī tiek uzskatīti par lauksaimniecības izejvielām — ir gan dzīvi dzīvnieki, gan dzīvnieku gaļas izstrādājumi.
- Cietās izejvielas — izrakteņi un rūpnieciskie metāli, piemēram, alumīnijs, kobalts, varš, zelts, svins, alva, niķelis, platīns un sudrabs.
- Enerģija — jēlnafta, mazuts un aviācijas degviela.
2. nodaļa. Par preču tirgiem
Preču tirgiem ir īpaši svarīga loma attiecībā uz izejvielu izplatīšanu, jo tirgi ir platformas, kur ražotāji un brokeri no visas pasaules pērk un pārdod šīs izejvielas.
Ja nebūtu tirgu, teiksim, čīliešu vara ražotājam būtu ievērojami sarežģītāk pārdot savu preci ķīniešu ražotājam, vai arī ASV zemniekam — pārdot savus kviešus pircējam no Eiropas utt.
Trīs galvenie starptautiskie izejvielu tirgi ir:
- “CME Group” (dibināts, apvienojot Čikāgas preču biržu (Chicago Mercantile Exchange) un Čikāgas Tirdzniecības padomi (Chicago Board of Trade));
- “Intercontinental Exchange”; un
- the Londonas metālu birža (London Metal Exchange).
3. nodaļa. “Tūlītējie darījumi”, “nākotnes līgumi”, “iespējas līgumi” un “termiņlīgumi”
Šie tirgi ir svarīgi ne tādēļ vien, ka izejvielu pirkšanā un pārdošanā tiek izmantoti “tūlītējie darījumi”, veicot tūlītēju pirkumu un apmaksu.
Pastāv arī “nākotnes līgumi”, kuros tiek paredzēta izejvielu pirkšana un pārdošana par fiksētu cenu noteiktā laikā nākotnē.
Tiek izmantot arī termini “iespējas līgumi” un “termiņlīgumi”. Iespējas līgums kādai pusei nodrošina iespēju pirkt vai pārdot nākotnē, tomēr šai pusei nav pienākuma to darīt. “Termiņlīgumi” ir līdzīgi, tomēr pusei šajā gadījumā ir pienākums piegādāt izejvielas vai arī maksāt par tām.
Iespējas līgumi un termiņlīgumi ir līdzīgi izejvielu nākotnes cenu likmēm. Tādējādi tos var izmantot faktisko darījumu riska ierobežošanai. Piemēram, aviosabiedrība var iegādāties termiņlīgumu vai izvēlieties iespēju, lai fiksētu degvielas nākotnes cenu.
Tomēr šie izejvielu atvasinājumi arī rada iespējas spekulēt — pirkt vai pārdot ar cerību, ka cenu izmaiņas nodrošinās peļņu. Ja varat ierobežot riskus, izmantojot iespēju vai termiņlīgumu, jo labāk (un drošāk) jums.
4. nodaļa. Līdzekļu ieguldīšana izejvielās
Privātie ieguldītāji var piekļūt izejvielu tirgiem, ieguldot līdzekļus fondos, kas savukārt iegulda līdzekļus izejvielās. Arvien populārāks veids, kā veikt ieguldījumus izejvielās, ir vērtspapīru tirgus sarakstos iekļautie biržā tirgotie fondi (ETF).
Biržā tirgotajos fondos varat pirkt un pārdot fizisku izejvielu akcijas, tāpat kā jebkuras citas akcijas. Biržā tirgotu fondu pārvaldnieku piemērotie maksājumi ir zemāki, salīdzinot ar citiem investīciju fondiem, un pirkšanas un pārdošanas process ir ātrāks un vienkāršāks.
Ieguldījumus varat arī veikt, pērkot un pārdodot atvasinājumus, piemēram, izmantojot iespējas līgumus un termiņlīgumus, kur brokeris vai tirdzniecības platforma var nodrošināt “finanšu sviru”. Tas nozīmē, ka varat aizņemties naudu, lai spekulētu ar izejvielas nākotnes cenu.